ir-rogō <rogāre>
1.
- irrogo
-
2. (eine Strafe)
- irrogo
-
3.
- irrogo
- übh. etw. auferlegen, zuerkennen [ poenas peccatis; sibi mortem sich töten; plus labori verwenden auf ]
| irrogō |
|---|
| irrogās |
| irrogat |
| irrogāmus |
| irrogātis |
| irrogant |
| irrogem |
|---|
| irrogēs |
| irroget |
| irrogēmus |
| irrogētis |
| irrogent |
| irrogābam |
|---|
| irrogābās |
| irrogābat |
| irrogābāmus |
| irrogābātis |
| irrogābant |
| irrogārem |
|---|
| irrogārēs |
| irrogāret |
| irrogārēmus |
| irrogārētis |
| irrogārent |
PONS OpenDict
Bi želeli dodati besedo, frazo ali prevod?
Prosimo, pošljite nam nov vnos za PONS OpenDict. Oddane predloge pregleda uredniška ekipa PONS in jih ustrezno vključi v rezultate.
Ni primerov
Poskusite z drugačnim vnosom.