flūctuō <flūctuāre>, flūctuor <flūctuārī> (fluctus)
1. poet; nachkl.
2. poet übtr (v. Leidenschaften u. Personen)
3. übtr
flūctuātiō <ōnis> f (fluctuo)
1. Sen.
2. übtr
| flūctuō |
|---|
| flūctuās |
| flūctuat |
| flūctuāmus |
| flūctuātis |
| flūctuant |
| flūctuem |
|---|
| flūctuēs |
| flūctuet |
| flūctuēmus |
| flūctuētis |
| flūctuent |
| flūctuābam |
|---|
| flūctuābās |
| flūctuābat |
| flūctuābāmus |
| flūctuābātis |
| flūctuābant |
| flūctuārem |
|---|
| flūctuārēs |
| flūctuāret |
| flūctuārēmus |
| flūctuārētis |
| flūctuārent |
PONS OpenDict
Bi želeli dodati besedo, frazo ali prevod?
Prosimo, pošljite nam nov vnos za PONS OpenDict. Oddane predloge pregleda uredniška ekipa PONS in jih ustrezno vključi v rezultate.
Ni primerov
Poskusite z drugačnim vnosom.
Preiščite slovar
- floridus
- florifer
- florilegus
- florus
- flos
- flūctuābant
- fluctuatio
- fluctuo
- fluctuor
- fluctuosus
- fluctus